Karte no tālā 2003. gada, šodien atgādināja, ka pavisam nesen bija tāds laiks, kad mani neinteresēja kas notiks pēc izlases vadītāja pēdējās pļaujas Baltijas čempionātā – laiks, kad visnotaļ lielu sajūsmu sagādāja iešana ciemos pie Tolyas, lai nosūtītu e-sveicienu mūsu trenerei Šveicē. Trenerei, kura iemācīja pašu galveno – lai nokļūtu tur kur vajag un sasniegtu to ko gribam, viss jādara pašiem – neviens nepateiks pareizāko treniņplānu, neiestums izlasē, neaizvedīs uz maču vai neapmaksās visus startus un inventāru no A līdz Z -> viss  jāņem pašiem. Un ja patin bildi atpakaļ, tad jāpiekrīt laika biedram, jo tas, kas ir pieredzēs un izdarīts ir daudz vairāk vērts nekā “fantastiska bērnība”.

Šis stāsts noteikti izklausās pēc tām oldskūl teikām par zaļāku zāli un dziļākiem purviem, bet patiesība ir tajā, ka

• sportisti paši labi zina, ko viņiem vajag un ko sasniegt – tāpēc ejiet un dariet, nesakiet ka jums trūkst šis vai tas, jo brīdī kad jūs ar to attaisnojaties, jūs jau esiet papisuši;
• funkcionāri – 5 paraksti par biedru sapulci + 14 mandātu lapiņas un ir jauns azimuts + smags darbs tuvākajai desmitgadei.

<<< par karti turpinot >>> ja tādi stāsti būtu rakstīti sporta žurnālos, tad es tiem vienkārši neticētu, tāpēc vēljovairāk gribas iekārtot atmiņu kladi par to kas izdarīts – kur neapstājāmies tikai tāpēc ka nebija treniņplāna, transporta/naudas uz mačiem, neveiksmīgas atlases vai pārāk augsti mērķi.

Sacensību noteikumi LOF orientēšanās sporta O-skrējiena pasākumiem  (2010. gada redakcija)
26. Godīgas spēles principi – Fair play

26.6 Sacensību rīkotāji nedrīkst pielaist sacensībās dalībniekus, kuri tik labi pārzina sacensību apvidu un karti, ka tas viņiem dotu būtiskas priekšrocības attiecībā pret citiem dalībniekiem.

Šajā jautājumā noteikti lielāks speciālists ir Edgars, bet man kaut kā liekas ka nevienā LV jauniešu klubā netiek ieguldīts darbs jauno orientieristu O-morāles veidošanā ar dažādu ētikas-problēmsituāciju risināšanu. To es secinu no tā ko esmu redzējis vairāku treneru darbībā, kurā spilgtākie piemēri ir treniņnometnes maču kartēs neilgi pirms paša mača un pirmsstarta padomi kā rīkoties distancē, kad satikts spēcīgāks konkurents.

Lai nu kā ir bijis, bet ja šodien būtu pieejama “Absolūtā Pasaule” (intro paskaidro kas tas ir), tad, lai pierādītu vajadzību ievērot 26.6 punktu,  es izaicinātu visus Latvijas labākos orientieristus uz masu starta distanci Mežaparkā – apvidū, kuru es pārzinu kā savu kabatu. Esot “Absolūtā Pasaulē”, pieņemu ka mums visiem būtu daudz maz līdzīga fiziskā sagatavotība un orientēšanās iemaņas, bet atšķirīga pieredze, līdz ar to es esmu tik ļoti pārliecināts par savu pieredzi šajā apvidū, ka garantēju ka būtu ne tikai pirmais finišā, bet arī katrā etapā. Rezultātā maniem oponentiem nāktos piekrist un sākt ievērot šo punktu, jo kuram gan patīk zaudēt negodīgā cīņā.

avots: www.lost365.com

Citu pieredze:

Axelsson-bröderna oense om terrängkännedom. Inför 10MILA i Finspång 1-2 maj är de välkända bröderna Axelsson oense om hur stor terrängkännedom man har i terrängen om man är uppväxt där.